Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro. Tomēr jau tagad netiek izmantots viss finansējuma potenciāls. Par tendencēm un iespējamiem risinājumiem diskutē KPMG Korporatīvo finanšu pakalpojumu direktors un Mergers.lv redaktors Aivars Jurcāns, Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) valdes priekšsēdētājs Klāvs Vasks, Latvijas Privātā un Riska Kapitāla asociācijas (LVCA) valdes priekšsēdētājs Edgars Pīgoznis, Eiropas Investīciju fonda BIF mandāta vadītājs Krišjānis Zariņš un Callidus Capital partneris un dibinātājs Valdis Siksnis.

Latvija būtiski atpaliek riska kapitāla finansējuma izmantošanā

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, “gudrā nauda” bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi (Eiropas Privātā un Riska kapitāla asociācija, 2013).

KPMG Korporatīvo finanšu pakalpojumu direktors un Mergers.lv redaktors Aivars Jurcāns: “Lai arī uzņēmumu skaits, kas izvēlas šo finansēšanas un uzņēmuma attīstības virzienu nav liels, tomēr pozitīvi ir tas, ka varam redzēt pieaugošu tendenci - tikai pusgada laikā vien publiski izziņoto aktīvo ieguldījumu skaits ir palielinājies par 32% un 2015.gada 31.janvārī sasniedzis 69 ieguldījumus. Tāpat divu gadu laikā pārdoti investoru ieguldījumi 8 kompānijās. Jāatzīst, ka rezultāti ir ļoti atšķirīgi - no ieguldījumu pilnīgas norakstīšanas līdz pat ieguldījuma naudas izteiksmē trīskāršošanai.”

Nepieciešams attīstīt riska kapitāla investīcijām stimulējošu ekosistēmu

Plānots, ka līdz 2020.gadam caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem Latvijas uzņēmumiem to attīstībai būs pieejami vēl papildu vismaz 85 miljoni eiro no 2010.gada struktūrfondu līdzekļiem, vēl tikpat no kopējās Baltijas fondu programmas. Papildu tam, finansējums būs pieejams arī no jaunā struktūrfondu plānošanas perioda finanšu instrumentiem, tai skaitā riska kapitālam no agrīnas stadijas. Attiecīgi kopējais pieejamais finansējums varētu pat pārsniegt 200 miljonus eiro pieejamās riska kapitāla naudas.

Latvijas Garantiju aģentūras vadītājs Klāvs Vasks: “ Pilnvērtīgai riska kapitāla iespēju izmantošanai nepieciešams veicināt gan riska kapitāla fondu pārstāvju kompetences pilnveidošanu, gan arī kopumā veicināt nozares atpazīstamību biznesa vidē un starp uzņēmējiem. Ja banku aizdevums ir piemērots uzņēmumiem ar jau stabilu biznesu, tad riska kapitāls ir vitāli nepieciešams straujas izaugsmes apstākļos, ko bankas finansēt nevēlas paaugstinātu risku dēļ. Latvijā šobrīd darbojas 7 riska kapitāla fondi, kuros savus un struktūrfondu līdzekļus investējusi Latvijas Garantiju aģentūra un šo fondu skaits tuvāko gadu laikā var pieaugt par vismaz 3 jauniem fondiem. Kopējais esošais pieejamais riska kapitāla finansējums ar valsts atbalstu un privāto investoru līdzfinansējumu caur riska kapitāla fondiem veido līdz 220 miljoniem eiro. Tā kā vairāki no fondiem investīciju darbību uzsākuši tikai pēdējā gada laikā, uzņēmējiem jau šobrīd pieejamo līdzekļu apjoms, kas pieejams investīcijām, veido vairāk kā 130 miljonu eiro. Līdz ar to galvenie Latvijas Garantiju aģentūras uzdevumi ir nodrošināt gan finansējuma pieejamību riska kapitāla veidā, attīstot ar to saistīto ekosistēmu, kas veicinātu uzņēmumu izaugsmi un tādējādi palielinot gan tautsaimniecības konkurētspēju, gan ļautu Latvijai attīstīties, kā uzņēmējdarbībai draudzīgai videi kopējā Eiropas kontekstā.”

Investīcijas uzņēmumos sniedz objektīvu ainu par perspektīvajām biznesa nozarēm

Riska kapitāla finansējuma jeb “gudrās naudas” ieguldījumi parāda ticamu ainu par ekonomikas veselību un nākotnes perspektīvām, jo investori iegulda strauji augošos uzņēmumos, kas spēj uzrādīt labus rezultātus ātrā laikā. Lielākais skaits investīciju veikts ražošanas un IT nozarēs. Visi šie uzņēmumi ir uz eksportu orientēti. Pēc publiski pieejamās informācijas vislielāko īpatsvaru, gandrīz pusi (42%) no aktīvajiem ieguldījumiem veido ieguldījumi tehnoloģiju jaunuzņēmumos jeb “start-up”, kam seko ražošana, pakalpojumu nozare, elektronika, medicīna un farmācija. Ieguldījumi veikti arī lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumos, kā arī ar enerģētiku saistītos uzņēmumos. Vidējais uzņēmumu apgrozījums (mediāna) ir 317 tūkstoši eiro. Vidējais privātā un riska kapitāla ieguldījuma apjoms ir bijis 39,5%.

Valstij jāstimulē riska kapitāla ieguldījumus ar nodokļu politikas palīdzību

Riska kapitāla finansējuma instrumentam būtu jābūt tikpat atpazīstamam un pašsaprotamam kā banku kredītam. Riska kapitālam ir būtisks pienesums Latvijas ekonomikai, tas bieži vien ir vienīgais finansējuma avots straujas izaugsmes, eksportējošiem uzņēmumiem. Tas ir kā katalizators inovatīvai ekonomikai, radot vēl vairāk jaunu produktu un pakalpojumu. Papildu pievienotā vērtība ir arī zināšanas un kontakti. Investors ir ieinteresēts ieviest labas pārvaldības praksi, nodrošina caurspīdīgumu. Pieredze liecina, ka riska kapitāla klātbūtnei ir būtiska ietekme arī uz ēnu ekonomikas samazināšanu.

Tomēr arī no valsts puses jāievieš papildu stimuli, lai piesaistītu privāto investoru interesi. Latvijas Privātā un Riska Kapitāla asociācijas vadītājs Edgars Pīgoznis augstu novērtē Ekonomikas ministrijas, Latvijas Garantijas Aģentūras un Eiropas Investīciju fonda līdz šim paveikto nozares izveidošanā un atbalstīšanā, taču aicina ierēdņus uz aktīvāku rīcību veicot uzlabojumus nodokļu politikā un pielāgojot to mūsdienu prasībām.

Pēc LVCA veiktās analīzes kopš 2007.gada riska kapitāla nozare ir strauji attīstījusies, ir ieguldīts 91 uzņēmumā. Šie ieguldījumi radījuši daudz pozitīvu rezultātu. Apkopojot datus par 6 fondiem, kuri ir izveidoti ar valsts un Eiropas atbalstu, tie ir ieguldījuši 35 miljonus eiro 88 uzņēmumos un 2014.gada beigu rezultāti ir sekojoši - papildus piesaistītais finansējums (bankas, līdzinvestori, ES atbalsts) ir 57 miljoni eiro jeb 160%. Pēc investīciju piesaistes kopējais darbinieku skaits ir divkāršojies, attiecīgi radītas 1135 papildus darba vietas. Uzņēmumu kopējais apgrozījums ir pieaudzis par 250% no 42 miljoniem eiro uz 150 miljoniem eiro, no tā 70% jeb 104 miljoni eiro no apgrozījuma tiek eksportēti, kur katram eksportējošam uzņēmumam ir klienti vidēji 5 valstīs. Nodokļos nomaksāti 18,7 miljoni eiro.

Riska kapitālam būtiska nozīme ekonomikas attīstībā ilgtermiņā

Callidus Capital partneris un dibinātājs Valdis Siksnis: “Riska kapitāla investīcijām ir būtiska loma valsts ekonomikas attīstībā, papildus citiem ieguvumiem tās var veicināt banku kreditēšanu. Kopš 2008.gada beigām rezidentiem izsniegto kredītu apjoms ir sarucis par gandrīz 40%, no 20,1 līdz 12,6 miljardiem eiro. Negatīvā tendence turpinās. Problēma ir kompleksa un tai nav vienkārša risinājuma, tomēr var droši teikt, ka viens no iemesliem ir nepietiekams uzņēmumu pašu kapitāla apjoms. Riska kapitāla piesaiste ir viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma pašu kapitālu un uzlabot iespējas saņemt banku finansējumu gan aprgozāmo līdzekļu finansēšanai, gan jaunām investīcijām. Vienlaikus riska kapitāla ieguldījuma rezultātā parasti tiek uzlabota arī uzņēmuma pārvaldība un caurspīdība, kas arī atvieglo tālāku kredītresursu piesaisti. Tiek uzskatīts, ka katrs riska kapitāla investētais eiro palīdz piesaistīt 3 eiro cita veida finansējuma. Jaunu kredītresursu ieplūšana ekonomikā savukārt paver jaunas iespējas riska kapitāla investīcijām - veidojas pozitīvs “apburtais loks””.

Klasiskais riska kapitāla fondu modelis (tiek pārvaldīta un ieguldīta iepriekš piesaistīta nauda no citiem investoriem) uzliek arī daudzus ierobežojumus attiecība uz ieguldījuma apjomiem, veidiem, saimnieciskās darbības nozarēm un galvenais uz ieguldījuma termiņiem. Šo ierobežojumu dēļ riska kapitāla fondiem bieži ir jāpārdod savas investīcijas brīžos, kas nav izdevīgi ne pašam fondam nedz ērti uzņēmumam, kurā investīcija ir veikta. Tieši investīciju termiņa ierobežojums reizēm attur uzņēmējus piesaistīt riska kapitāla investīcijas. Tādēļ daudzos gadījumos labāka alternatīva ir viena investora vai speciāli izveidotas investoru grupas tieša investīcija uzņēmumā. Šādā gadījumā investīcijas termiņu un citus lēmumus nosaka tikai konkrētā biznesa situācija, jo pārvaldnieks un investori pēc būtības ir viena persona. Nav citu saistību vai solījumu investoriem. Latvijā šādu tiešo investīciju modeli izmanto Callidus Capital, kas meklē pievilcīgus investīciju mērķus, kuros ieguldīt gan savu naudu, gan katram darījumam speciāli pieaicinātus investor līdzekļus. Lai arī šādas investīcijas netiek veiktas zem klasiskās riska kapitālu fonu izkārtnes, valstiski tās spēlē tikpat nozīmīgu lomu un saskarās ar tiem pašiem izaicinājumiem.